Tūkstošiem gadu Āfrikas dziednieki izmantoja velna nagu daudzu slimību ārstēšanai. Vienīgā vieta uz Zemes, kur aug šis brīnišķīgais augs, ir Kalahari tuksnesis Āfrikas dienvidrietumos. Šajā īpaši sausajā, praktiski bez veģetācijas, apgabalā velna nagam bija jāattīsta īpaša sakņu sistēma, lai uzkrātu mitrumu. Sasniedzot 120 cm dziļumu, tā sazarojas bumbuļveida sakņu pušķī, kas atgādina kartupeļus. No simts kilogramiem šo sakņu iegūst sešus kilogramus izejvielu, kas satur aktīvo vielu.

Šādu nosaukumu augs ieguva dēļ dzeloņainajām pākstīm, kas attīstās no spilgti sarkanajiem ziediem. Šīs pākstis, tāpat kā velna nagi, ir tik stipras, ka tām ir nepieciešamas knaibles, lai atbrīvotu dzīvnieku nagus.

Katra sakne tiek izrakta atsevišķi, sagriezta šķēlēs, žāvēta un samalta. Rezultāts ir lipīga, grūti apstrādājama viela. Zināšanas par šo neparasto Āfrikas augu Eiropas iedzīvotāji ieguva 20. gadsimta sākumā. Viens no tiem nosūtīja žāvētu velna nagu paraugus Dr. Bernhardam Zornam, Frīdriha Šillera universitātes Jēnā, Vācijā, Fizioloģijas un ķīmijas institūta vadītājam.

Protams, terapeitiskie eksperimenti vispirms tika veikti ar žurkām. Tām podagra tika izraisīta ar formaldehīdu, un, kad pēc 12-14 dienām attīstījās iekaisums, sakne tika dota kā novārījums, perorāli un injekcijās. Tika veiktas trīs testu sērijas. Pēc piecām nedēļām, ārstējot ar velna nagu, tika novērots ievērojams pietūkuma samazinājums un normālas ķepu kustības atjaunošanās, savukārt kontroles grupā spontāna podagras izzušana bija minimāla.

Slavenais Šveices augu zinātnieks, kurš pētīja velna nagu kā veselības līdzekli, iesaka visiem katru gadu ārstēties ar sakni, apgalvojot, ka tas izvadīs toksīnus no mūsu organisma un ļaus mums baudīt veselīgāku dzīvi.

Sastāvdaļas:

Lietošana:

2 kapsulas 2–3 reizes dienā.

Uzglabāšana:

Uzglabāt istabas temperatūrā, bērniem nepieejamā vietā.